Šonakt jau otro reizi pēdējās pāris dienās redzēju tevi sapnī. Tu atgriezies un nolēmi mainīt savus plānus. Tu izvēlējies palikt kopā ar savu draudzeni. Sapņos tu no manis izvairījies, vienīgais kā es to sapratu bija tavas draudzenes raidītie pārliecinātie un uzvaras gavilējošie acu skatieni manā virzienā. Ar acīm viņa man pateica- "Ha! Saņem! Tu viņu nebiji pelnījusi, loģiski, ka viņš nolēma palikt pie manis, jo esmu vislabākā! Pazūdi, mauka, tev te vairs nav ko darīt!"
Pēdējie realistiskie sapņi, ko esmu redzējusi, mats matā ir piepildījušies. Es smiešos brīdī, kad satikšu tevi un tu paskatīsies ar to acu skatienu, neko nesakot, pateiksi- piedod. Es paskatīšos tavā virzienā ar bezemociju acu skatienu un pateikšu- es zinu. Un es nepārmetu, un īstenībā šobrīd man šķiet, ka man pat vienalga. Ar šo atbildi- es zinu (jau), es jutīšos kā uzvarētāja, jo sapnī tu neizskatījies diez ko laimīgs. Izlēmi nesatricināt savu pasauli un atstāt to mierā, ar domu, ka būs jau ok. Realitātē šaubos vai tā darītu.
Es gribu redzēt savu sapni iztulkojamies realitātē.
