Tas ir tik kaitinoši, ka es nezinu ko es gribu. Vispār. Bet šī jau ir mana otrā brīvdiena pēc kārtas un atkal dirsā. Izniekots laiks, nekas nav izdarīts. Riebjas. Slinkums un neziņa mani nobeigs, tas tak nav tik grūti- vnk saņemties, bet nav kas iedvesmo un nezinu ko gribu. Tāda sajūta, ka šajai realitātei es esmu svešiniece un mana realitāte ir kkur citur, tikai es nezinu kā tur nokļūt.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru