Šodien alkohols ir mans draugs, un tieši tāpēc ar pēdējiem tramvajiem devos mājās. Pārāk labi līst iekšā un negribas sastrādāt muļķības. Man šodien patīk reibums un gribētos tā līdz rītam- slīkt reibumā, bet rīt no rīta jābūt darbā, tā kā neko. Es negribēju izniekot laiku (sanāca), bet dzerot es pazaudēju laiku un jūtos labi, jo man nav jādomā par to, par ko es domātu, ja es nedzeru. Par lietām, kas man šobrīd tiešām jau apnikušas- krīze, naudas nav, darbā neviens neko nedara, ārzemes, viss sūdīgi. Man apnicis par to runāt, domāt un diskutēt, tādēļ šovakar es labāk izvēlējos alkoholu, lai atpūtinātu savu galvu. Bet es jūtu, ka man to gribēsies arī rīt, jo parīt man ir brīvdiena..
Es pat labprāt, grasījos samelot, es negribētu viena sēdēt krastmalā un dzert aliņu. Es gribētu divatā, kompānija. Vienatnē- tā jau ir kkāda alkaholisma vai šizofrēnijas vai vientulības pazīme.
Reibumā es nedomāju par kko svarīgu. Es reibstu un izbaudu.Es gribu to arī šobrīd, bet rīt uz darbu. Gulēt.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru